Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sēdē pārrunāja remigrācijas aktualitātes, valsts un pašvaldību iesaisti diasporas atgriešanās veicināšanā, kā arī galvenos izaicinājumus, ar kuriem Latvijā pēc atgriešanās saskaras remigranti un viņu ģimenes.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Zigmārs Erts informēja, ka kopš 2018. gada ar reģionālo remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušies vairāk nekā 6700 cilvēku. Koordinatori sniedz individuālas konsultācijas par nodarbinātību, mājokli, izglītību, administratīvajiem jautājumiem un citiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 9. septembrī, pārrunāja valsts valodas apguves iespējas Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem, tostarp trešo valstu pilsoņiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem. Komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Nodarbinātības valsts aģentūras un Latviešu valodas aģentūras pārstāvjus.

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai izveidot vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Izglītības un zinātnes ministrija informēja par Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma apstiprināšanu un turpmākajiem soļiem, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, nodrošinātu vienotus kvalitātes kritērijus un izveidotu valodas apguves moduli pieaugušo izglītības platformā.

Plānots, ka vienotā sistēma ļaus apkopot informāciju par valodas apguvējiem, mācību pakalpojumu sniedzējiem un pedagogiem, kā arī sasaistīt mācību progresu ar valsts valodas prasmes pārbaudes datiem. Tas ļautu labāk prognozēt valodas apguves pieprasījumu un nepieciešamo finansējumu, kā arī nodrošināt vienotus kvalitātes standartus.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien, noslēdzot pavasara sesijas darbu, par komisijas sekretāru ievēlēja deputātu Dāvi Melnalksni.

Līdzšinējais komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka informēja komisiju par vēlmi atstāt šo amatu un turpmāk sekretāra pienākumus nepildīt. Vienlaikus viņš komisijas sekretāra amatam izvirzīja D. Melnalkšņa kandidatūru.

Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pateicās I. Līdakam par ieguldīto darbu komisijā. “Komisijas vārdā vēlos izteikt sirsnīgu pateicību gan par prasmi savulaik vadīt komisiju, gan par darbu sekretāra amatā. Paldies par aktīvu iesaisti komisijas darbā un atbildīgu pienākumu pildīšanu,” sacīja G. Kūtris.

Citi kandidāti komisijas sekretāra amatam netika izvirzīti, un D. Melnalkšņa kandidatūra tika atbalstīta gandrīz vienbalsīgi. Pēc ievēlēšanas D. Melnalksnis apliecināja gatavību pildīt komisijas sekretāra pienākumus, savukārt komisijas priekšsēdētājs viņam vēlēja panākumus jaunajā amatā. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija darbu turpinās atjaunotajā sastāvā.

 

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 3.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz skaidrāk noregulēt situācijas, kad Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadībai izveidojusies dubultpilsonība un kuram līdz 25 gadu vecumam jāizvēlas viena no pilsonībām, ir uzsācis atteikšanās procesu no citas valsts pilsonības, taču no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nav iespējams pabeigt. Komisija lēma likumprojektu iesniegt Saeimā turpmākai izskatīšanai.

Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sēdē uzsvēra, ka pašreizējais regulējums rada tiesisku nenoteiktību cilvēkiem, kuri ir izpildījuši visas no viņiem atkarīgās darbības, lai atteiktos no citas valsts pilsonības, tomēr ārvalstu institūciju rīcības dēļ process ieilgst. “Nav tiesiski pareizi, ja cilvēkam ir nenoteikts tiesiskais statuss. Likuma mērķim jābūt skaidri noteikt procedūru un paredzēt, kā cilvēks var saglabāt Latvijas pilsonību situācijās, kuras nav radušās viņa vainas dēļ,” pauda G.Kūtris.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - info@saeima.lv